-A A +A

Vide, daba un kultūrvēsturiskais mantojums

Dabas resursi un kultūrvēsturiskais mantojums ir Pierīgas partnerības teritorijā viens no vienojošiem elementiem.

No tiem būtiskākais ir Cenu tīrelis, kuram ir noteikts Dabas liegums. Cenas tīrelis ir nozīmīgs Natura 2000 objekts (LV0519800), starptautiski nozīmīga putnu vieta 2488 ha platībā. Cenu tīrelis atrodas Mārupes un Babītes novados un robežojas ar Olaines novadu. Cenas tīrelis ir bagāts ar saviem dabas vērtību, tajā ir:

  • Biotopi: 5 Eiropas nozīmes biotopi, tai skaitā 2 prioritāri: neskarts augstais purvs un purvains mežs (7110*, 91D0*).  Galvenā teritorijas vērtība – neskarts augstais purvs ar ciņu – lāmu kompleksu, kā arī pārejas purvi un slīkšņas. Kopumā 95% no teritorijas aizņem Eiropas Savienības īpaši aizsargājami biotopi. Tīrelis unikāls arī ar to, ka te sastopami vienkopus rietumu un austrumu tipa purvu veģetācijas pazīmes.
  • Flora: konstatētas 4 īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas, 2 retas sūnu un 1 aizsargājama sēņu suga.
  • Fauna: pēc dažādu projektu datiem teritorijā konstatētas 26 Latvijas īpaši aizsargājamās un Eiropas Savienības Putnu direktīvas sugas, piemēram: dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte, brūnā čakste, kuitala, niedru lija, rubenis un daudzi citi. Teritorija ir nozīmīga migrējošo putnu - zosu un dzērvju atpūtas vieta. Tīreli kā tranzītteritoriju izmanto arī vilki.

Pierīgas partnerības teritorija atrodas Daugavas upes baseina un Lielupes baseina teritorijā, kas savukārt bagāta ar upēm un purviem. Mārupes novadā atrodas upe Neriņa, Dzilnupīte, Mārupīte, Bieriņu purvs, Medemu purvs, Cenas tīrelis. Olaines novads bagāts ar Jāņupi, Ežupi, Pēterupi, upi Misi, Cenu, Spulli, Medaini, Olainīti, Puplu, kā arī Stūnīšu ezeru. Savukārt, no purviem

Olaines novadā ir Ēbeļmuižas purva, Kalves tīrelis, Plakanciema purvs, Medņu tīrelis, kā arī daļa no Cenas un Meduma purviem. Babītes novadā atrodas lielākā daļa Cenas tīreļa, kā arī Babītes ezers, kur mīt līnis, karūsa, plaudis, līdaka, asaris, zutis, plicis, rudulis, sudrabkarūsa, karpa, salate, vimba, zandarts, kā arī rauda.

Tā kā Pierīgas partnerības teritorijā ir salīdzinoši lielas purvu platības.

Saistībā ar partnerības teritorijas attīstību nepieciešams:

  • iekļaut purva teritorijas interesantākos objektus tūrisma apritē;
  • saglabāt mežu un purvu dabisko ainavu.

Meži aizņem lielu daļu (vairāk nekā 23%) no kopējās partnerības Pierīgas partnerības teritorijas platības. Mežu īpašumu struktūra ir ļoti daudzveidīga - VAS „Latvijas Valsts meži” (valsts meži); Rīgas mežu aģentūra (Rīgas pašvaldības īpašumā esošie meži); privātie mežu īpašnieki; pašvaldību īpašumā esošie meži. Meži ietilpst Rīgas un pierīgas zaļajā zonā, un tajā pat laikā tiem ir liela ainavas stabilizējoša un vietējas rekreācijas nozīme.

Partnerības teritorijā ir labi attīstīta kokapstrādes nozare, strādā vairāki kokapstrādes uzņēmumi, kur tiek nodarbināti vietēji iedzīvotāji. Vasaras un rudens sezonā pagasta iedzīvotāji gūst ieņēmumus realizējot mežā iegūtās sēnes, ogas. Mežiem ir nozīmīgs rekreatīvais potenciāls partnerības teritorijā Šī aspekta dēļ partnerības teritorijā esošajos meža masīvos ir vērojama liela antropogēnā slodze. Sabiedrības neapdomīgās rīcības dēļ ar uguni, ko pastiprina lielais sausieņu mežu īpatsvars (lielākoties sastāda priežu mežaudzes), teritorijā ir liels ugunsgrēku izcelšanās īpatsvars, kas rada nopietnus zaudējumus meža apsaimniekotājiem. Pierīgas mežu un purvu degšana var ievērojami ietekmēt apkārtējās vides kvalitāti un radīt materiālus zaudējumus. Vidi negatīvi ietekmē un lielus materiālus zaudējumus rada arī kūlas dedzināšana.

Plānojot turpmāko teritorija attīstību, nepieciešams ņemt vērā, ka vajag saglabāt esošos mežus, kā arī veicināt dabas teritoriju publisku pieejamību, lai pagasta iedzīvotājiem tiktu nodrošinātas labas brīvā laika pavadīšanas iespējas savas dzīves vietas tuvumā.

Īpaša problēma ir saistīta Pierīgas mežu lielo piedrazošanu ar atkritumiem, tāpēc nepieciešams realizēt pasākumus, kas saistīti ar esošo atkritumu nelegālas izgāšanas vietu apzināšanu un atkritumu savākšanu un preventīvu darbību, lai novērstu atkritumu izgāšanu mežos.
Dzīvnieku valstī dominē ziemeļu mežu fauna - aļņi, brieži, stirnas, meža cūkas, lūši, vilki, jenotsuņi, bebri, zaķi, vāveres u.c. Teritorijā ir salīdzinoši biezs ūdensteču un ūdenstilpņu tīklojums, kas ir potenciāls tūrisma un akvakultūras saimniecības attīstīšanai.

Partnerības teritorija ainavas ziņā ir dažāda. Rīgas pilsētas tuvuma dēļ un savas neskartās dabas dēļ partnerības teritorija varētu arī nākotnē būt pievilcīga tūristiem. Tas varētu piesaistīt vietējos un iebraucējus, kā atsevišķs aktīvās atpūtas objekts un arī mācību/izklaides vieta bērniem un jauniešiem. Katrā no novadā atrodas skaisti parki, kuri prasa vispārēju sakopšanu, labiekārtošanu, teritorijas pārplānošanu un iekārtošanu atbilstoši vecajām muižu parku skicēm. 

Babītes novadā atrodas Piņķu Jāņa ev.–lut baznīca, kuras draudze darbojas no 1686. gada, un Baznīckalns – kā kulta vieta.

Mārupes novadā atrodas  Mazcenas bibliotēka, kas savukārt bijušajā muižnieka Švarca vasaras mītnē, kas celta 1826.gadā un pārdodot novēlēta izglītības mērķiem. Blakus ēkai atrodas Neriņas upīte un dīķis, Mazcenas bibliotēka.

Būtiska loma kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā ieņem muzeji. Tāpēc nākotnē novados ir nepieciešami novadpētnieciskie muzeji. Olainē ir Olaines vēstures un mākslas muzejs darbojas no 1995.gada.
Partnerības teritorijā un konkrēti Mārupes novadā atrodas viens privātais muzejs. Rīgas aviācijas tehnikas muzejs ir veidojies 40 gadu laikā. Oficiāli tas eksistē kopš 1997. gada – pilnībā pastāvīgi, bez jebkāda valsts atbalsta. Aviācijas muzejs – vienīgais Baltijā un viens no lielākajiem visā Eiropā. Muzejā aplūkojamā padomju aviācijas tehnika ir lielākā, kas atrodama ārpus NVS robežām. Muzejs atrodas Rīgas lidostas teritorijā.

Pierīgas partnerības teritorijā atrodas pirmais Latvijā golfa laukums „Viesturi”, tāpat ir vairāk pieejamas zirgu izjādes vietas, kā arī skaisti viesu un atpūtas nami.
Visā partnerības teritorijā zemes izmantošanas kvalitāte atšķiras, ainavā apsaimniekota zeme mijas ar nepasaimniekotiem aizaugušiem laukiem, t.sk. ap kultūrvēsturiskajiem un nozīmīgiem dabas objektiem, kuri ari atrodas atšķirīgās . Līdz ar to tas ietekmē arī kopējās ainavas pievilcību, jo dabiskās vides skaistums nespēj mazināt zemes īpašnieku bezdarbības vai neprasmes rezultātā radušo ainavisko nesakoptību, īpaši viensētu apkārtnē. Pierīgas partnerības teritorijas vide ir nozīmīgs resurss, kam ir ļoti liela ietekme uz tūrisma un atpūtas nozares attīstību, jo lauku teritorijā neatrodas tādi valstiska mēroga objekti, kuru apskate nodrošinātu intensīvu apmeklētāju plūsmu un naudas apgrozības pieaugumu vietējā ekonomikā. Tādēļ ir nepieciešams veidot teritorijā esošo vērtību apmeklētības loģistiku, kopējos un atsevišķos maršrutus velo/izjāžu/pastaigas/auto vajadzībām.

Līdz šim partnerības teritorijā nav noteikti un īstenoti teritorijas mārketinga pasākumi, kas veicinātu gan vietējo, gan iebraucēju informētību par visām apskates un atpūtas iespējām visā partnerības teritorijā un saražotajām vērtībām (precēm un pakalpojumiem).

Pierīgas partnerības teritoriju šķērso četras maģistrāles: Salaspils – Babīte; Rīga – Jelgava; Rīga – Liepāja, Rīga – Ventspils, kā arī dzelzceļš Rīga – Ventspils un Rīga - Jelgava un tajā ir salīdzinoši biezs autoceļu tīklojums, kas nodrošina pietiekami labu tūrisma objektu, atpūtas vietu un mazo ciemu sasniedzamību. Teritorijā atrodas lidosta „Rīga”, kas ļauj attīstīt tūrismu, transporta pakalpojumus.

Demogrāfiskā situācija un apdzīvojuma struktūra
Pierīgas partnerības teritorijā dzīvo 41 464 iedzīvotāji, no kuriem ap 7 372 Olaines pilsētā. Iedzīvotāju skaits ik gadus aug. To veicina Rīgas tuvums, nekustāmā īpašuma nozares attīstība un līdz ar to jaunu apdzīvojamo vietu straujā veidošanās pēdējos piecos gados.
 
Pierīgas partnerība aptver 3 novadus - Mārupes, Babītes un Olaines novadus, kas kopā veido kompaktu teritoriju. Kopējais iedzīvotāju skaits novados uz 2009.gada 1.janvārī ir      42 199, t.sk. Mārupes novadā 14 653, Olaines novadā, t.sk. Olaines pilsētā kopā 20 095, Babītes novadā 7 451 iedzīvotāju.

Jaunu ģimeņu parādīšanās veicināja arī diezgan augsto dzimstību Pierīgas partnerības teritorijā, spēcīgi aktualizējot ne tikai pirmsskolas izglītības problēmu, bet arī infrastruktūras jautājumus novados, kā arī ar dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītus jautājumus.

 


Iedzīvotāju skaits un blīvums
 






Teritorija

Iedzīvotāju skaits

Iedzīvotāju blīvums kv.km

2007.g. sākumā

2008.g. sākumā

2009.g. sākumā

2009.gadā

Mārupes novads

11640

13205

14653

141,0

Babītes novads

6810

7103

7 451

30,8

Olaines novads

12724

12696

20 095

67,8

Partnerības teritorija

31174

33004

42199

239.6

Avots: novadu publiskie gada pārskati.

 Apdzīvojuma struktūra ir veidota līdzīgi kā citās Latvijas pašvaldībās – eksistē viensētu sistēma un daļas iedzīvotāju koncentrēšanās ciemos līdz 2000 iedzīvotājiem. Diemžēl šāda sistēma ir dārga, jo ir nepieciešama infrastruktūras uzturēšana un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana vienlīdzīgi visiem iedzīvotājiem.

Ekonomiskā situācija

Partnerības darbības teritorijā darbojas vairāki simti uzņēmumu.

Diemžēl, ir grūti iegūt informāciju par visiem pašvaldību teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem vai pašnodarbinātajiem, bez tam daudzi savu saimniecisko darbību nereģistrē, pastāv slēptā nodarbinātība un nealgotais darbs savā piemājas saimniecībā.

Mārupes novadā darbojas vairāki simti visdažādāko uzņēmumu - te atrodas VAS “Lidosta Rīga”, pie K.Ulmaņa gatves izveidojusies moderna darījumu iestāžu apbūve (WESS Motors – Toyota, BMW pārstāvji, RE&RE, logu un durvju ražotne APS, TNT, HALIS vairumtirdzniecības bāze, Scandinavian Tobacco u.c.), darījumu objekti top arī citu lielāko ceļu tuvumā: ap Mārupes – Jaunmārupes ceļu P-132 (datortehnikas vairumtirgotājs GNT, logu un durvju ražotne KRONE, biroju un noliktavu kompleksi u.c. – 2008.gadā nodots biroju komplekss Mārtiņmuiža, uzceltas veidņu ekspertu DOKA, S.B.C. Metāla būvkonstrukcijas, RAMIRENT noliktavas un biroji, Arcus Elektronika, SilJa. Mārupes novads lepojas ar tajā esošo vienu no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā – SIA „Sabiedrība Mārupe“, kur ir modernizējis savas ražotnes.

Visi Olaines uzņēmumi bija iesaistīti bijušās PSRS rūpniecības kompleksā un to ražošanas apjomi pieauga līdz pat 1990. gadam. 1991. gadā Olaines teritorija tika divkārt palielināta, lai paplašinātu zaļo zonu un nodrošinātu individuālo apbūvi. Pēc 1991. gada ražošana lielākajos uzņēmumos apsīka. Tomēr pilnībā tika likvidēts tikai Valsts uzņēmums “Biolar” (agrāk - “Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīca”). Šīs rūpnīcas korpusos 1995. gadā tika izveidots jauns uzņēmums - “LatBio”. Mainoties ekonomiskajai un politiskajai situācijai, strauji attīstījās privātais sektors. Notika valsts uzņēmumu privatizācija, kā rezultātā Olaines pilsētas teritorijā jau 1998. gadā vairs nebija neviena valsts uzņēmuma. To vietā izveidojās tādi uzņēmumi kā SIA “VITA” (bijusī Olaines želantīnu rūpnīca), AS “Olaines Kūdra”, AS “Olainfarm”, SIA “EPI” (bijusī Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīca), SIA “ORC LAT” (Olaines celtnieks) u.c.

Babītes novadā atrodas tādi ievērojami un atpazīti uzņēmumi, kā „Spilva” – pārtikas pārstādes ražotne, maizes ceptuve „Lāči”, lielogu dzērveņu un melleņu audzētava zemnieku saimniecība „Strēlnieki”, zemnieku saimniecība „Jaunrubeņi”, kuras teritorijā var apskatīt tādus eksotiskus dzīvniekus kā dambrieži, mufloni, Šarolē šķirnes baltās govis, lamas. Salas pagasta teritorijā atpūtas iespējas piedāvā birojs „No stress”, kur iespējams iznomāt laivas un baudīt ūdenspriekus. Novada teritorijā atrodas pierīgā populāra celtne sporta cienītājiem - Babītes hokeja halle.

Partnerības teritorijā ir attīstījusies amatniecība, un amatnieku ražojumus var iegādāties ne tikai uz vietas teritorijā (t.sk. amatnieku darbnīcās un vietējos pasākumos), bet arī Rīgā un cits rajonos.

Pierīgas partnerības teritorijā ir arī dažādas zemnieku saimniecības, kuras specializējas lopkopībā, dārzkopībā, biškopībā, zirgkopību u.c. sfērās, un kuras, savukārt pastāv un darbojas izmantojot lauksaimniecisko zemi. Pierīgas partnerība uzskata, ka lauksaimniecības attīstībai un atbalstam ir liela nozīme un lielas perspektīvas, jo Rīgas tuvums krietni samazina transporta izdevumus, kā arī palielina saražotā produkta vai pakalpojuma pirktspēju. Tāpat Pierīgas partnerības teritorijā ir vairums atpūtas kompleksu.

Novadu teritorijas attīstības plānos un partnerībā kopumā ir noteikts, ka attīstības galvenais mērķis ir uzņēmējdarbības attīstība un tam nepieciešamo apstākļu nodrošināšana, tādēļ netiek noteiktas galvenās teritorijā attīstāmās nozares. Ir svarīgi, lai uzņēmumi ievērotu likumdošanu, nepiesārņotu vidi, radītu darba vietas, paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to dzīves labklājību. Teritorijas vides resursi pieļauj ļoti labas attīstības iespējas lauksaimniecībai, īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai un mazāk izplatītām tradicionālās lauksaimniecības nozarēm, akvakultūras saimniecībai, meža nozarei, (zvejai, rekreācijai, kravu transportam, pārstrādei u.c. pakalpojumiem), pārstādei, rekreācijas industrijai un tūrisma pakalpojumiem.

Taču diemžēl, visas iespējas netiek izmantotas, jo lielākai daļai lauku iedzīvotāju savas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai pietrūkst finansu līdzekļu, prasmes un spējas uzņemties risku, ka arī pietrūkst spējas sadarboties ar citiem un iegūt sabiedrības atbalstu. Arī ekonomiskā infrastruktūra - ceļi, ūdensapgādes un energoapgāde saimniecība, ir nepietiekamā kvalitātē un prasa investīcijas atjaunošanai, bet to ne vienmēr ar pašu uzņēmēju un pašvaldību finansu iespējām var izdarīt.

Lai arī Mārupe, Babīte un Olaine ir lauku pašvaldības, lauksaimniecība nav to attīstības galvenais pamats. Lauksaimniecības zemju mazais īpatsvars, Rīgas tuvums un mežiem bagātā teritorija ir radījusi nosacījumus daudzveidīgas ekonomiskās vides attīstībai. Lauksaimnieciskās ražošanas pamatresursa – zemes, platības ar vien vairāk tiek izmantotas citiem nolūkiem - apbūvei, infrastruktūras objektu būvniecībai. Taču šobrīd, kad būvniecības un nekustamā īpašuma nozares ir zaudējušas savus „apgriezienus”, kā arī pasliktinoties valsts kopējai ekonomikai, kā arī neskaidrību uzņēmējdarbības politikā, svarīgi atbalstīt lauksaimniecisko zemju izmantošanu.  Lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās rezultātā pagastā ir vērojamas ar nezālēm aizaugušas zemes, tā degradējot lauku ainavu. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju kvalitatīvais novērtējums ir nedaudz zemāks par vidējo novērtējumu Latvijā (38 balles).

Mazajām saimniecībām ir nelieli ražošanas apjomi un salīdzinoši augstas ražošanas izmaksas. Līdz ar to mazajām saimniecībām ir grūti konkurēt ar lielajām saimniecībām. Pārstrādes uzņēmumi ir ieinteresēti slēgt līgumus ar lielajām saimniecībām. Mazo saimniecību produkcijai ir neviendabīgs piedāvājums tirgū, un samaksa par produkciju tiek piedāvāta zemāka.

Viens no lauksaimniecības produkcijas ražošanas samazināšanās iemesliem ir novecojusi tehnika, kas nonāca saimniecību rīcībā pēc kopsaimniecību privatizācijas. Saimniecībām piederošā tehnika ir vidēji 20-35 gadus veca. Tikai 5 % no visas lauksaimniecības tehnikas ir jauna līdz 5 gadus veca.

Lielākā daļa lauksaimniecības ēku un būvju ir celtas pirms 60-70 gadiem un neatbilst mūsdienu ražošanas vajadzībām. Tās ir ne tikai novecojušas, bet arī kaitīgas videi un lietotājiem. Daudzās liellopu novietnēs nav stāvvietu aprīkojuma, kūtsmēslu uzkrāšana, glabāšana un izvākšana neatbilst ES standartiem un vides aizsardzības prasībām. Daudzām saimniecībām nav rupjās lopbarības un sakņaugu noliktavu. Graudu noliktavas vai klētis ir tikai dažām saimniecībām, bet tikai retajam ir lauksaimniecības tehnikas novietņu ar jumta segumu un apkopes vietu nav gandrīz nevienā saimniecībā.

Kopumā partnerības teritorijā ir meliorētas augsnes, bet ir novērota parādība, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme 30% netiek apstrādāta.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs savairojas nezāles, tās aizaug ar krūmiem un piesārņo ar sadzīves un ražošanas atkritumiem.

Lauksaimniekus negatīvi ietekmē arī sliktā lauku ceļu kvalitāte.
Viens no iespējamajiem lauksaimniecības attīstības virzieniem ir arī integrētā lauksaimniecība, bioloģiskā lauksaimniecība. Lauksaimniecībā nepieciešams realizēt labas Lauksaimniecības prakses nosacījumus, sastādot optimālus lauksaimniecības kultūraugu seku un mēslošanas plānus, veicot citus pasākumus ražas paaugstināšanai, lai samazinātu lauksaimniecības noteces.

Lauksaimniecības sektorā partnerības teritorijā nepieciešams:
paaugstināt lauksaimniecības konkurētspēju un eksporta iespējas.
atbalstīt nelauksaimniecisku uzņēmējdarbību un pakalpojumus struktūru kā lauku ekonomikas svarīgu sastāvdaļu.
saglabāt lauku apdzīvotību, lauku vidi un ainavu sabiedrības atpūtai, tūrismam, nākamajām paaudzēm.

Nepašaubām, ka 2009.gada bezdarba līmenis ir strauji aug un pašlaik grūti noteikt precīzu skaitli, taču Rīgas tuvums un uzņēmumi Pierīgas partnerības teritorijā nodarbina lielu daļu novadu iedzīvotāju. No visu Rīgas reģionā bezdarbnieku kopskaita aptuveni 15% ir jaunieši, no kuriem 33,8% ir tikai pamata vai nepabeigta pamatizglītība. Lielākā daļa no šiem jauniešiem nav motivēti mācīties un apgūt profesiju, kā arī strādāt. Zemās atbildības un pienākuma apziņas dēļ, nepieciešams liels pašvaldību sociālo un NVA darbinieku darbs ar šo personu grupu. Samazinās to jauniešu bezdarbnieku skaits, kas ieguvuši augstāko izglītību (10% no jauniešu bezdarbnieku kopskaita).

Neskatoties uz to, ka nepietiek darbinieku, darba devēji nav īpaši motivēti pieņemt darbā invalīdus, jo pastāv risks, ka būs zems darba ražīgums un bieža slimošana. Nepieciešams valsts atbalsts subsidēto darba vietu izveidošanā.

Personām (galvenokārt sievietēm) pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma sekmīgi iekļauties darba tirgū traucē tas, ka vēl aizvien nepietiek vietas bērnu iekārtošanai pirmsskolas izglītības iestādēs. Piedāvātās darba algas nav tik lielas, lai varētu algot aukli. Vienai daļai periods, ko viņi pavadījuši kopjot bērnu, ir pazeminājis konkurētspēju. Darbā ātrāk atgriežas tie bezdarbnieki, kas ieguvuši augstāko izglītību, jo atrod darbu ar tādu atalgojumu, ka var atrisināt problēmas, kas saistītas ar bērna audzināšanu (algot aukli).