-A A +A

Tūrisms un atpūtas industrija

Partnerības teritorija ir ainaviski un ģeogrāfiski pievilcīga, taču nav attīstīta tūrismam. Kā jau minēts partnerības teritorijā ir dažādi atpūtas un relaksācijas kompleksi, taču neskatoties uz visiem Pierīgas labumiem un dabas dotajām iespējām vienmērīgu tūrisma un atpūtas industrijas attīstību teritorijā ierobežo vēl joprojām:

  • kopīga tūrisma maršruta neesamība un nepietiekami pieejama informācija ārpus teritorijas par tūrisma un atpūtas iespējām partnerības teritorijā;
  • vietām nesakoptā vide - aizaugusī ainava (īpaši tā apkārtne, par kuru netiek saņemti platību maksājumi),
  • nav labiekārtotu pieturvietu un īso atpūtas vietu, tādēļ nesakoptība rada nepatiku šajās vietās uzturēties;
  • objektu norādes nav nesistēmiski izvietotas vai pat to nav, kas iebraucējiem jauc maršrutu bojā omu;
  • vāji attīstīta pakalpojumu sniegšanas infrastruktūra teritorijā, jo aktīvās atpūtas cienītājiem tūristiem – ceļotājiem- nav pieejamas sabiedriskās tualetes, ūdens ņemšanas vietas, iespējas nomazgāties, izmazgāt drēbes, nav pieejas internetam un bankas pakalpojumiem;
  • viesnīcu un cita veida naktsmītņu nepietiekamība, īpaši tūrisma sezonā;
  • neapmierinoša ceļu seguma kvalitāte;
  • atsevišķi iekārtotu velo/pastaigu/izjāžu ceļu trūkums un  nepietiekami apzinātas iespējas izmantot tūrismam un atpūtai vecos lauku un meža ceļus, kur nav aktīvas automašīnu satiksmes; 
  • speciālistu trūkums, kas spētu apmācīt esošos šīs jomas uzņēmējus un piesaistīt jaunus vai palīdzētu uzņēmējiem izdevīgi sadarboties;
  • zivsaimniecības nozares attīstība, izmantojot esošās ūdenstilpnes un veidojot jaunas.

Pašlaik Latvijā ļoti iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids ir makšķerēšana. Ieviesta vispārējā maksa par makšķerēšanu makšķerēšanas kartes veidā, bet atsevišķās ūdenstilpēs, kurās tiek organizēta licencētā makšķerēšana, tiek prasīta arī papildmaksa par licenci. Makšķernieki izmanto lielāku daļu no Daugavas baseina ūdeņos sastopamām zivju sugām nekā zvejnieki, jo tie ķer arī tādas "nerūpnieciskās" sugas kā baltie sapali, grunduļi, vīķes, ķīši u.c. Astoņdesmitajos gados makšķernieku kopskaits Latvijā tika novērtēts ap 200 tūkst. cilvēku, no kuriem apmēram puse bija dažādu makšķernieku biedrību biedri. Patreiz šis skaits varētu būt samērā līdzīgs. Ņemot vērā, ka lielākā daļa Daugavas baseina ūdeņu ir makšķerēšanai labi piemēroti, bet to ūdens virsmas platība apmēram vienāda ar pusi no visu Latvijas ūdeņu kopplatības, domājams, ka Daugavas ūdeņos ik gadus makšķerē apmēram 50 – 100 tūkst. cilvēku. Ūdensteces Olaines un Babītes novados saistībā ar to daudzveidīgajām iespējām varētu sekmīgi izmantot makšķerēšanai, perspektīvā paplašinoties makšķerniekiem piedāvātajam servisam.

Zivju daudzumu un daudzveidību upēs ietekmē vairāki faktori:

  • ūdens hidroloģija (straumes ātrums, ūdens temperatūra, skābekļa saturs, ūdens skābums);
  • upes lielums (sateces baseina lielums, upes platums un dziļums);
  • biotopu daudzveidība upes posmā (krastu veģetācija, grunts tips, zemūdens veģetācija);
  • piesārņojums.

Ūdeņu kvalitātes uzlabošanās un papildus ūdens pietece būs labvēlīga zivju populācijai Daugavas – Misas kanālā, Ķekavas upē un Sausajā Daugavā, migrējošajām zivīm – vimbām, nēģiem, taimiņiem, strauta forelēm, lašiem, kā arī tiks radīti labvēlīgi apstākļi līdaku, asaru, līņu un citu zivju sugu populācijas pieaugumam, kā arī uzlabosies nārsta apstākļi minētajām zivju sugām.
Jauns brīvā laika pavadīšanas veids ar strauji pieaugošu popularitāti ir putnu vērošana brīvā dabā, kur var novērot putnu koncentrācijas. Daudzu ūdensputnu ziemošanas vieta, kā arī laba bridējputnu un pīļu barošanas vieta vasaras otrajā pusē – rudenī.

Mazo upju biotopus ietekmē arī bebru darbība – uzbūvētie dambji un nogāztie koki aizsprosto upes, paaugstina ūdens līmeni augšpus aizsprostojuma, bet samazina caurplūdumu un pazemina ūdens līmeni lejpus aizsprostojuma. Jāatzīmē, ka bebru darbība nav vērtējama viennozīmīgi – izveidotie uzpludinājumi vasaras mazūdens periodā noder kā ūdens krātuves un paslēptuves ūdens dzīvniekiem, taču tiek izjaukts upes dabiskais caurplūdums un tiek izmainīti upes dabiskie biotopi gan augšpus, gan lejpus aizsprostojuma. Caurplūduma un straumes samazināšanās pasliktina skābekļa apstākļus upē un veicina upes izsusēšanu un aizaugšanu lejpus aizsprostojuma, savukārt augšpus aizsprostojuma veidojas stāvošiem ūdeņiem raksturīgs biotops. Jo lielāks uzpludinājums tiek veidots, jo būtiskāka ir tā ietekme uz upes biotopiem. Bebru darbības, vēja un palu ietekmē veidojas koku un zaru krāvumi, kas daļēji nosprosto upi, sekmē straumes nesto augu atlieku uzkrāšanos, veicina augu iesakņošanos un audžu veidošanos, un uzpludinājumu veidošanos. Palu laikā pie šādiem krāvumiem pastiprināti tiek izskaloti krasti. Taču upē iekritušie koki un zari veido paslēptuves ūdensdzīvniekiem, pie šādiem šķēršļiem tiek izskalotas bedres, kur ūdens ir pietiekami dziļš arī sausuma periodos.

Saistībā ar ūdeņu aizsardzību un zivsaimniecības attīstības veicināšanu, nepieciešams:

  • ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības aktivitātes atpūtas un tūrisma organizēšanas jomā, nodrošināt vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem rekreācijas iespējas;
  • sakopt ūdeņu piekrastes, veidojot rekreācijai pievilcīgu ainavu;
  • izveidot labiekārtotas atpūtas vietas iedzīvotājiem un tūristiem pie ūdeņiem, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un tūrismu;
  • apzināt un likvidēt esošos piesārņojuma avotus, piem., notekūdeņu izplūdes no privātmājām;
  • kontrolēt zivju resursu izmantošanu, veicināt zivju resursu atjaunošanos;
  • sakārtot un ierīkot labiekārtotas piekļūšanas vietas pie ūdeņiem attiecībā uz ūdenstūristiem;
  • veicināt ūdenstūrisma attīstību, piem., izstrādājot ūdenstūrisma maršrutus, popularizējot veselīgu dzīvesveidu;
  • sakārtot un uzlabot infrastruktūru (ceļi, notekūdeņu savākšana, ūdensapgāde) ūdeņu piekrastē esošajos ciematos;
  • paplašinot veselīgas atpūtas pie ūdeņiem daudzveidību;
  • ierīkot ūdenstūrisma apmetnes vietas.

Vienlaicīgi var minēt būtisku faktoru, kas ietekmē tūrisma attīstību ir sasniedzamība un proti, ceļi. Partnerības teritorijas attīstību ietekmē tās labā sasniedzamība, tāpēc transportam un tā infrastruktūrai ir un būs nozīmīga loma teritorijas attīstībā. Tas ir viens no pašvaldības ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas virzītājspēkiem. Pierīgas partnerība šajā ziņā atrodas labvēlīgā situācijā – autoceļu tīkls ir blīvs, salīdzinoši optimāls ir pastāvošais sabiedriskā autotransporta maršrutu tīkls. Kā labu var uzskatīt sabiedriskā auto transporta uzņēmumu darbību, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju nokļūt vēlamā vietā un laikā. Iedzīvotāji var izmantot gan autobusu, gan vilcienu.

Tajā pašā laikā ir vairākas problēmas. Vietējas nozīmes ceļi un vecākās ielas ir sliktā stāvoklī. Ielu apgaismojums ir nepietiekams vai vispār nav iekārtots nomalēs, mazākos ciemos un jaunajos dzīvojamās apbūves ciematos. No autoceļu lielās transporta intensitātes rodas troksnis, kas ir viens no fizikāli nelabvēlīgajiem apstākļiem, kas gar autoceļu tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem izraisa nepatīkamas izjūtas un rada diskomfortu. Parasti sausā laikā palielinās gaisa piesārņojums ar putekļiem grants, šķembu un bez seguma ceļu posmos. Neskaitot atsevišķus valsts nozīmes tiltus, pārējie tilti pār upēm un grāvjiem partnerības teritorijā faktiski ir laipas, kas bieži vien ir bīstamā stāvoklī. Gājēju celiņu tīkls ir rudimentārs un haotisks, veloceliņu nav.

Saistībā ar partnerības teritorijas attīstību, nepieciešams:

  • ierīkot trokšņu slāpējošus koku un krūmu stādījumus;
  • ierīkot, rekonstruēt ceļus, piebraukšanas vietas tūrisma objektiem, ūdeņiem, sabiedriskajiem objektiem;
  • ierīkot celiņus gājējiem, velosipēdistiem;
  • attīstīt ūdenstransporta maršrutus, piemēram, veidojot dažādus tūrisma un ekskursiju maršrutus pa Daugavu, kā atjaunot kuģīšu satiksmes iespēju starp Rīgu un Doles salu ar pieturvietām Daugavas un Sausās Daugavas krastā;
  • atjaunot un ierīkot tiltiņus pār mazajām upēm un grāvjiem.