-A A +A

Sociālā situācija

Sociālo jautājumu risināšanai, t.sk. pabalstu maksāšanai pagasta iedzīvotājiem, visās partnerības pašvaldībās ir sociālo pakalpojumu dienesti, sociālās aprūpes centri, bērnu un jauniešu dienas centri. Diemžēl to skaits ir nepietiekošs un pārsvara centri ļauj risināt tikai atsevišķas problēmas. Būtu nepieciešams katrā lielākā ciemā jeb pagasta centrā nodrošināt visu sociālo pakalpojumu klāstu, īpaši pieejamu sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām- invalīdiem, pensionāriem, nepilnām un daudzbērnu ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Šādi centri ietvertu gan telpas mājsaimniecības darbu atvieglošanai - veļas mazgātuvi, šūšanas darbnīcas u.c., gan apmācības un interneta klasi, gan telpu mazu bērnu atstāšanai aukles uzraudzībā, gan brīvā laika pavadīšanas telpas pusaudžiem un pensionāru un invalīdu pulcēšanas vietas, kā arī telpas sabiedriskai pirtij/dušām. Ap 27% no partnerības pašvaldību iedzīvotājiem ir nepieciešama pēc sociāliem pakalpojumiem, savukārt ap 60% no partnerības iedzīvotāju skaita būtu nepieciešams radīt apstākļus gan kvalitatīva un pilnvērtīga brīvā laika pavadīšanai, gan iespējai atvieglot mājsaimniecības darbus. Papildus šādi centri var būt par maksu pieejami aktīviem tūristiem, kuri vēlas starp pārbraucieniem nomazgāties, izmazgāt veļu vai saņemt lētu gultasvietu bez papildus lietām, ko parasti piedāvā viesu mājas.

Nozīmīgs faktors iedzīvotāju sociālās labsajūtas vairošanā un sociālo grupu integrācijā ir aktīva kultūras un sporta dzīve teritorijā. Atsevišķās partnerības teritorijās tā ir ļoti aktīva, jo ir izveidota ļoti laba sporta bāze un atjaunoti kultūras nami, un visu vecumu vietējie iedzīvotāji var tos izmantot, organizējot saviesīgus pasākumus. Daudzos novados ir uzsākta šo objektu atjaunošana vai celtniecība, lai nodrošinātu vismaz minimālām prasībām atbilstošas vietas pieejamību saviem iedzīvotajiem un radītu iespējas pavadīt brīvo laiku veselīgāk un kulturālāk. Taču diemžēl ierobežoto finanšu dēļ daudzi objekti nav nobeigti vai labiekārtoti. Līdzīga situācija ir arī saistībā ar mazu bērnu uzturēšanās vietām - spēļu laukumiem, kuru izveidei ir nepieciešami salīdzinoši mazi izdevumi, īpaši, ja to veidošanā un ierīkošanā iesaistās vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji. Daudzas teritorijās bērniem vecumā līdz pusaudžu gadiem nav iespējas pavadīt laiku ārpus skolas un ārpus ģimenes interesanti, pilnvērtīgi un droši. Dažkārt vairāk pelnoši vecāki problēmas risināšanā apmierinās ar datora iegādi, gan saprotot, ka tas ir neveselīgs, bet salīdzinoši drošs brīvā laika pavadīšanas veids. Bezdarbība, interesantu aktivitāšu trūkums un nepietiekamā uzraudzība bieži vien ir cēlonis nelaimes gadījumiem un kriminalitātes pieaugumam.

2001.gada Tautas skaitīšanas rezultātiem liecina, ka sadalījums pēc izglītības līmeņa 15 gadu un vecāku iedzīvotāju grupā ir šāds: iedzīvotāji ar pamatskolas izglītību - 37,7 %; ar vispārējo vidējo - 24,4%, ar vidējo speciālo - 17,7%, un tikai 6,3% ir ar augstāko izglītību.

Ekonomiskā un demogrāfiskā situācija, līdzīgi kā citos rajonos, arī Talsu partnerības lauku teritorijā ir salīdzinoši sliktāka nekā pilsētās. To pierāda Tautas skaitīšanas dati par iedzīvotāju galveno iztikas līdzekļu avotu: partnerības teritorijā 28 % iedzīvotāju pamatienākumi veidojas no saimnieciskās darbības vai algas, 25 % - no pensijām, bet 30 % ir citu personu vai iestāžu apgādībā. Ienākumu atkarība no sociālajiem maksājumiem, zemās algas un nespēja formulēt savus tālākos dzīves plānus, bieži vien pašu nesakārtota vide vai neprasme to uzlabot, veicina cilvēku ieslīgšanu depresijā un izolēšanos no aktīvākās pagasta sabiedrības daļas. Arī iespējas labi nopelnīt ārpus teritorijas drošākos un spējīgākos rosina pamest novadus, kas izraisa ķēdes reakciju. Sākotnēji no pagastiem devās prom izglītotākie, tad pašlaik peļņas darbos dodas iedzīvotāji ar pamatizglītību. Bezdarba līmeņa paaugstinājums pašlaik atkal stimulē izglītotāko cilvēku došanos prom darba meklējumos.

Pierīgas partnerības teritorijā ir daudz un dažādas izglītības mācību iestādes, kas nodrošina dažāda līmeņa izglītību. Pavisam partnerības teritorijā atrodas 8 vispārējās izglītības iestādes un 12 pirmskolas izglītības iestādes:





Teritorija

Vieta / ciemats

Vispārējās izglītības iestādes

Pirmskolas  izglītības iestādes (PII)

Olaines novads

Olaines pilsēta

 

Olaines 1. vidusskola

Olaines 2. vidusskola

“Dzērvenīte”

“Ābelīte”

“Zīle”

“Saulīte”

 

Olaines pagasts

Olaines pagasta sākumskola

“Magonīte”

Mārupes novads

Mārupes c.

Mārupes vidusskola

“Lienīte”

 

Jaunmārupes c.

Jaunmārupes sākumskola

Ar PII

 

Skultes c.

Skultes pamatskola

Ar PII

 

Tīraines c.

Tīraines sākumskola

Tīraine PII

Babītes novads

Salas pagasts

Salas pamatskola

“Pīlādzis”

 

Babīte

Babītes vidusskola

Babītes PII

 

Piņķi

 

“Saimīte”

Papildus ir iespējams arī apgūt profesionālo izglītību Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas koledžā, kas atrodas Olaines pilsētā.

Risinot problēmu, kas saistīta ar nepietiekamu vietu skaitu bērnudārzos un vispārējās izglītības iestādēs, partnerības teritorijā esošās pašvaldības realizē pasākumus vietu skaitu palielināšanai. 2008. gadā ir pabeigta Mārupes (Tīraines) pamatskolas piebūves un sporta halles būvniecība un uzsākta Mārupes vidusskolas tālākā paplašināšana – jauna korpusa būvniecība, kā arī meklēti risinājumi jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai Mārupē privātās publiskās partnerības projekta ietvaros sadarbībā ar Ķekavas, Tukuma un Ogres pašvaldībām. Olaines novada dome ir atradusi finansējumi un Jaunolainē atsākusies bērnudārza “Magonīte” piebūves celtniecība, kas nodrošinās Olaines pagasta bērnus ar papildus 120 vietām. 

Tā kā novadu pašvaldības straujas attīstības dēļ nespēja nodrošināt visus mazus iedzīvotājus ar vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, tad tieši šis faktors sekmēja vairāku privāto izglītības iestāžu parādīšanos/ienākšanu visās novadu teritorijās.

Skolās bērniem ir plašas un daudzveidīgas ārpusklases nodarbību iespējas. Skolas ir arī bāze novados notiekošajām sporta un kultūras aktivitātēm

Rūpējoties par iedzīvotāju daudzpusīgu attīstību, Pierīgas partnerības teritorijā tiek piedāvātas iespējas apmeklēt dažādus rokdarbu, sporta, interešu un amatu pulciņus, kā arī apgūt ārpusskolas izglītību:

  • Mārupes mūzikas un mākslas skolā, kura nodrošina ikvienam audzēknim iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas mūzikā un mākslā. Mārupes mūzikas un mākslas skolas īpašais piedāvājums, kas tiek īstenots ar Mārupes pašvaldības atbalstu, ir interešu izglītības programma.
  • Olaines Mūzikas un mākslas skolā, kurā bērni var pilnveidoties, apgūstot zīmēšanas, veidošanas un muzicēšanas prasmes.
  • Babītes mūzikas skola, kuras mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālas ievirzes mūzikas izglītības programmas noteikto mērķu sasniegšanai.

Olaines pilsētā darbojas arī Pieaugušo izglītības centrs. Centrs realizē tā saucamo „neformālo izglītību”, proti, šeit gūtās zināšanas netiek akceptētas ar juridisku, valstiski pareizi noformētu dokumentu, kas piešķir jums tālākas darbības tiesības. Centrā iegūtās zināšanas ir vērstas uz dažādu prasmju apguvi, redzesloka paplašināšanu, sava viedokļa formēšanu, patīkamu un lietderīgu brīvā laika izmantojumu. Centrs organizē kursus, lekcijas, praktiskas nodarbības, tikšanās, ekskursijas.