-A A +A

PP piedalās sadarbības pasākumā Moldovā

2016-12-22 23:27

Latvijas Lauku foruma pārstāvji snieguši būtisku ieguldījumu LEADER pieejas iedzīvināšanai Moldovā

Latvijas Lauku foruma (LLF) īstenotā attīstības sadarbības projekta* ietvaros laika posmā no 2016.gada 6. līdz 11.novembrim Latvijas delegācija 14 cilvēku sastāvā apmeklēja Moldovas Ziemeļu reģionu. Latvijas delegācijas sastāvu veidoja 3 Latvijas Lauku foruma eksperti, 8 vietējo rīcības grupu pārstāvji un 1 pārstāvis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Delegācijas sastāvā arī biedrības „Pierīgas partnerība”, kas deva savu ieguldījumu un veidoja sadarbības projektu idejas nākotnei.

Vizītes pirmajās dienās delegācija apmeklēja trīs Moldovas vietējās pašvaldības, tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri kopīgā sadarbībā ir uzsākuši vietējo rīcības grupu izveidi. Latvijas Lauku foruma eksperti un vietējo rīcības grupu pārstāvji sniedza informāciju par LEADER** pieejas pamatprincipiem un praktiskiem vietējo rīcības grupu darbības piemēriem Latvijā.

Latvijā, līdzīgi kā Moldovā, sākotnēji nebija pieejams finansējums vietējo rīcības grupu izveidei un stratēģiju izstrādei, taču, apzinot savus resursus un kopīgiem spēkiem darbojoties, tika rastas iespējas izveidot VRG un īstenot iecerētās iniciatīvas. Lai gan vietējo Moldovas pārstāvju vidū valdīja bažas tieši par finansējuma piesaisti iniciatīvu īstenošanai, tika novērots, ka tiem cilvēkiem, kuri bija ieradušies uz tikšanos, entuziasms un vēlme darboties brīvprātīgi bija ļoti augstā līmenī, kas ir viens no priekšnosacījumiem VRG izveidē un darbībā.

Būtiski nākotnes rīcībai bija uzklausīt Moldovas vietējo teritoriju pārstāvju redzējumu par savas teritorijas attīstību un LEADER principu īstenošanu attīstības veicināšanā un dažādu iesaistīto pušu līdzdalību kopīgu problēmu risināšanā. Vietējie pārstāvji labprāt iesaistījās diskusijās un piedalījās grupu darbā, kurā noteica savas teritorijas stiprās puses, problēmas un iespējamos risinājumus, kuru risināšanā viņi paši varētu sniegt savu ieguldījumu. Lai gan vēl ir daudz mājas darbu, pozitīvi ir tas, ka vietējie pārstāvji ir apzinājušies nepieciešamību sanākt kopā un kopīgiem spēkiem risināt problēmas, kā arī izstrādāt kopīgu attīstības stratēģiju, kas aptver gan ekonomisko, gan sociālo problēmu risināšanu vietējā teritorijā.

Lai veicinātu politikas veidotāju un plašākas sabiedrības izpratni par LEADER pieeju un VRG nozīmi reģionālajā attīstībā, kā arī atskatītos uz projektā paveikto, 9. novembrī pilsētā Balti tika rīkota konference par reģionālo attīstības perspektīvu, īstenojot LEADER pieeju, kurā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieki. Konferenci sadarbībā ar LLF rīkoja biedrības sadarbības partneris Moldovā biedrība Pro Cooperare Regionala (ProCoRe) un Šveices fonds HEKS Moldovā.

Konferencē piedalījās LLF un Eiropas lauku attīstības tīkla PREPARE padomes loceklis Āris Ādlers, kurš sniedza informāciju par Moldovas nevalstisko organizāciju iespēju iekļauties Eiropas tīklos, kā arī Latvijas VRG pārstāvji, kuri pastāstīja par LEADER principiem un stratēģijas izvedi. Konferencē piedalījās arī Rumānijas VRG pārstāvji, kuri dalījās ar savu darbības pieredzi. Pozitīvi, ka konferenci apmeklēja arī citu Moldovas reģionu pārstāvji, kuriem ir radusies interese par LEADER pieejas un partnerības principu īstenošanu savos reģionos, līdz ar to aktualizējot LEADER pieeju ne tikai Moldovas Ziemeļu reģionā, bet visā Moldovā.

Konferences noslēgumā uzņēmēju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvju darba grupas identificēja kopīgās sava sektora problēmas un izstrādāja kopīgus risinājumus šo problēmu risināšanai. Rezultātā tika identificēti gan katra sektora, gan starpsektoru problēmjautājumi, kurus efektīvāk būtu risināt, darbojoties partnerībā. Ļoti būtiski bija redzēt cilvēku ieinteresētību sadarboties un paskatīties uz iespējamiem problēmu risinājumiem no citādāka skatupunkta, nekā ierasts. Tika novērota arvien lielāka izpratne par to, ka finansējums ne vienmēr ir visu problēmu risinājums.

Vizītes noslēgumā Latvijas delegācija sadalījās divās grupās. VRG pārstāvji tikās ar potenciālajiem sadarbības partneriem Balti, lai noteiktu turpmākās sadarbības jomas un domātu par konkrētām sadarbības aktivitātēm, piemēram, kā viena no kopīga projekta īstenošanas idejām ir biškopība, projekta ietvaros varētu notikt pieredzes apmaiņa, lai Latvijā un Moldovā radītu jaunu biškopības produktu vai pakalpojumu. Kamēr Latvijā nav apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka starptautisko projektu īstenošanas nosacījumus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros, un Moldovas pusē tikai tiek uzsākts darbs pie VRG veidošanas un stratēģijas izstrādes, reālu projektu izstrāde un īstenošana vēl nevar sākties, taču paredzams, ka nākamajā gadā tiks noslēgti vismaz trīs sadarbības līgumi, lai projektu īstenošanu uzsāktu 2017. gada nogalē.

Delegācijas otra grupa, kuras sastāvā bija nacionāla un vietēja līmeņa eksperti, kā arī VARAM pārstāve, devās uz Kišiņevu, lai tiktos ar Latvijas Republikas vēstnieku Moldovā, Moldovas Zemkopības ministrijas pārstāvjiem un ar reģionāla un nacionāla līmeņa nevalstiskajām organizācijām.

Šī bija jau otrā šī gada tikšanās ar Latvijas vēstnieku Moldovā Ati Lotu, pirmā notika Latvijā, kad Latviju vasarā apmeklēja Moldovas delegācija. Tikšanās piedalījās arī LLF sadarbības partneri no Moldovas Ziemeļu un Centra plānošanas reģioniem, kuriem arī interesē jautājumi par LEADER pieeju. Tikšanās laikā LLF informēja klātesošos par projekta aktivitātēm. Vēstnieks augstu vērtē to, ka LLF projekts ir vērsts uz vietējo, pašvaldības līmeni, kā arī aicināja izmantot vēstniecības sniegtās iespējas, apkopojot un izplatot informāciju, kā arī dibinot kontaktus. Tikšanās rezultātā LLF eksperts un pārstāvis Ā. Ādlers ierosināja, ka ir nepieciešams apkopot informāciju par citu donorvalstu sniegto atbalstu Moldovas attīstībā, lai īstenotie projekti un atbalsts kļūtu efektīvāki un papildinātu viens otru. Latvijas vēstniecība Moldovā apliecināja, ka šīs informācijas apkopošanā atbalstu savu iespēju robežās varētu sniegt vēstniecība.

Otra tikšanās norisinājās Moldovas Zemkopības ministrijā, kur LLF pārstāvji un ProCoRe tikās ar viceministru un jaunizveidotās nodaļas, kuras uzdevums ir ieviest LEADER pieeju Moldovā, vadītāju. Tikšanās laikā tika gūts apstiprinājums tam, ka LEADER pieeja Moldovā tiks ieviesta no 2017. gada, un ministrijas pārstāvis augstu vērtēja Latvijas līdz šim sniegto atbalstu un vietējo iedzīvotāju aktivizēšanu, līdz ar to nodrošinot to, ka nevis valdība “no augšas” ieviesīs LEADER pieeju, bet gan paši iedzīvotāji šim procesam jau ir gatavi un uzsāk dažādas iniciatīvas, kuru īstenošanai būs nepieciešams atbalsts no politikas veidotāju puses. Līdz šim kā viens no šķēršļiem vietēja līmeņa partnerību izveidei un darbībai tika minēti valdības likumi, kuri, piemēram, neļauj pašvaldībai būt kā biedram nevalstiskajā organizācijā, ministrija apliecināja, ka uzsāk darbu pie normatīvo aktu bāzes labojumiem un pilnveidošanas. Lai LEADER pieejas īstenošanas process būtu veiksmīgs, un tiktu izpildīti tā pamatprincipi, ministrija ir apzinājusies nepieciešamību sadarboties un iesaistīt politikas plānošanas procesā nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Tikšanās laikā ministrija vienojās ar ProCoRe, HEKS un pārstāvi no Gagauzijas reģiona par konsultatīvās komitejas izveidošanu. Tāpat ministrijas pārstāvjiem tika sniegta informācija par to, kā Latvijā tika ieviesta LEADER pieeja, apspriestas būtiskākās problēmas, kuras jau laicīgi būtu jārisina un jāiestrādā normatīvajos aktos.

Trešā un ne mazāk svarīgā tikšanās notika ar reģionāla un nacionāla līmeņa Moldovas nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķis ir lauku un reģionu attīstība. Tikšanās mērķis bija noskaidrot organizāciju viedokli par to, vai Moldovā būtu nepieciešams izveidot vienu nacionāla līmeņa organizāciju, kura varētu apvienot sevī VRG un citas organizācijas, kuras darbojas lauku teritorijās vai risina lauku attīstības jautājumus. LLF eksperts Āris Ādlers sniedza informāciju par šāda veida nacionāla līmeņa organizācijas iespējām iekļauties PREPARE Eiropas tīklā, kā arī eksperte Liene Radziņa un LLF padomes priekšsēdētāja Gunta Abaja sniedza informāciju par Latvijas Lauku foruma izveidošanos, par biedrības biedriem, darbības struktūru u.c. informāciju. Visas klātesošās organizācijas izteica savus viedokļus un visas saskatīja nepieciešamību veidot šāda veida organizāciju Moldovā. Tā kā līdz šim ir veidotas līdzīgas organizācijas, bet to darbība nav bijusi pārāk veiksmīga, tad klātesošo organizāciju pārstāvji uzsvēra to, ka būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā organizācijas darbības mērķi, struktūra, darbības virzieni u.c. jautājumi, ko viņi ir gatavi darīt. Ā. Ādlers uzsvēra to, ka pašlaik, kad ministrija uzsāk darbu pie LEADER pieejas īstenošanas un šajā procesā vēlas iesaistīt nevalstiskās organizācijas, ir ļoti būtiski apvienoties, apmainīties ar viedokļiem un kopīgi izteikt priekšlikumus ministrijai.

Kopumā vērtējot Latvijas delegācijas vizīti Moldovā, tā bija produktīva ar konkrēti sasniegtiem rezultātiem, taču valstiskā mērogā Moldovā tas ir LEADER pieejas ieviešanas sākums, kura turpmākajam ceļam nepieciešams ieguldīt daudz darba pašiem moldāviem, un ir nepieciešams atbalsts gan no Latvijas, gan citām valstīm, kurās veiksmīgi darbojas LEADER pieeja. Vizītē tika novērots arī tas, ka kopš 2014. gada LLF ieguldītais darbs Moldovā ir nesis būtiskus rezultātus, jo vairs nav diskusiju par LEADER pieejas un partnerības principu īstenošanas nepieciešamību, un pašlaik jau notiek reāls darbs pie šo principu iedzīvināšanas praksē.

 

 

_________________________________

*Projekts “Atbalsts Moldovas Ziemeļu reģionam reģionālās attīstības veicināšanā, sekmējot vietējo partnerību un lauku tīkla izveidi strukturētai un efektīvai līdzdalībai un starpnozariskiem ekonomiskās un sociālās attīstības risinājumiem” tiek īstenots ar LR Ārlietu ministrijas atbalstu.

**LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.